MĒS REIZ TIKĀMIES

Tas laikam ir noticis. Es vai nu tuvojos, vai nu jau esmu kaut kādā punktā, kuru varētu dēvēt par stagnācijas punktu, jo iepazīšanās ar citiem puišiem sagādā ļoti lielas problēmas. Tu netiec ne uz priekšu, ne uz atpakaļu. Ārprāts! Un tas izklausās tik nepiemēroti man, jo man taču ir tikai 23 gadi, nevis 36. Kur ir problēma?

BUMERANGS

Bumerangs ir tāda ierīce, kuru Tu palidini un tas kaut kādā mistiskā veidā atgriežas atpakaļ. Interesanti, ka tā strādā ne tikai  paši bumerangi, bet arī visādi dzīves notikumi vai procesi. Citreiz arī pietiek par kaut ko pajokot un vēlāk jāsaprot, ka tas nemaz nav nekāds joks. It īpaši, ja joks vēlāk atgadās pašam :D

CETURTDIENA AR HURTS

Hurts says: 

ONCE YOU DO IT, YOU PUT EVERYTHING INTO IT.

PARALĒLES

Dienas kļūst arvien garākas un siltākas. Ir jau maijs. Laiks atkal paskrien nemanot. Exiled man šodien lika attapties un atrauties no ikdienas procesiem. Veseli divi pārsteigumi no viņa šodien. Un atkal mazliet tāds pārdomu režīms iestājies. Man ir HURTS albums HAPPINESS, kuru es gan par priecīgu nenosauktu, taču man ļoti patīk. At this point happiness feels like complete sadness. Vēl man ir HURTS VEVO kanāls. Klausos un domāju: diez kāds ir šīs grupas/dziedātāja stāsts?  

OCCASION

Tā notiek tikai ar mani vai ar citiem arī? 

Kad man kaut kas iepatīkas vai liekas interesants, es tam pievēršu pastiprinātu interesi. Un ir tā, ka es vienmēr sastopu kādu, kurš var aizraut manu elpu ar skatienu vien. Protams, to jau tā nevar atstāt, ja patīk, tad jānoskaidro maksimāli vairāk. "Jāķeras vērsim pie ragiem!", es nodomāju. 

Jā, bet šis "vienmēr" gadījums VIENMĒR noslēdzas ar citu "vienmēr" gadījumu. 

Tas nozīmē to, ka tā patikšana ātri vien tiek izslēgta, jo izrādās, ka viņš ir vienkārši nepieejams. Tas ir tā kā slazdā. Liktenis mani ved vai nu pie nepareizajiem cilvēkiem, vai nu vienkārši mani kaitina. RRRRRRR! Es esmu nikns. 

PASAULE IR MAZA, NUDIEN!

Es kā cilvēks, kuru nekas vairs nepārsteidz, neticami bieži esmu šokā. Pārsteigumi mēdz būt dažādi. Nu, visādi. Tagad mēģinu pāršķirstīt visus tos pārsteiguma momentus savā prātā, kas man visspilgtāk iezīmējas. Un katrs no tiem saistās ar kaut kādām konkrētām emocijām. Patiesībā tikko sevi pieķēru: man visskaidrāk atmiņā saglabājas tie pārsteiguma brīži, kas apmierina manu ziņkāri. Pārējie nāk pakārtoti. Būtībā es esmu tāds dikti zinātkārs cilvēks. Bet tikai tad, ja man ir pamatotas aizdomas par kaut ko. Man patīk visu zināt. Esmu vienmēr apgalvojis, ka no manis nekad neko nevar noslēpt. Taču ir reizes, kad saprotu, ka visu zināt - tā nemaz nav nekāda privilēģija. It īpaši, ja situācija ir pavisam otrāda - kāds zin par mani to, ko tam nemaz nevajadzētu zināt.

ITS HOW YOU USE YOUR POWER

Es iekāpu tramvajā, uzreiz iebāzu roku kabatā, lai paņemtu monētas biļetei, bet man pietrūkst 10 santīmi. To ierauga kāda smalka dāma un viņa man jautā: "Cik santīmi Tev pietrūkst?" Un viņa vienkārši attaisa savu maku un iedod man 10 santīmus, lai es varētu nopirkt biļeti. 

Tieši tajā brīdī man tā patika apzināties to, ka mēs visi viens otram vienalga kā varam palīdzēt. 

Pasaulē ir arī labu cilvēku. 

KĻŪDA {#/.-%,*@?]

Vai jūs esat kādreiz domājuši par to, kas notiktu, ja pēkšņi nāktu atklātībā lietas, kuras plašākai publikai nevajadzētu zināt? Vai jūs esat domājuši par to, kā sajustos tas, kurš iegūst piekļuvi kāda cita cilvēka e-pastam un uzdrošinās izlasīt tā saturu? Vai arī kā, piemēram, izmainītos jūsu attieksme, ja jūs atklātu, ko mīļotais cilvēks dara vai ir darījis jums nezinot?

Es jums visu izstāstīšu. 

SVĒTDIENA AR CHRIS BROWN

Viņš ir tik glīts un man patīk kā viņš dzied.

ZEM MATRAČA

Ir jau vēla nakts. Kamēr es lasu kāda puiša neta ierakstu žurnālu, kas paslēpts zem matrača, saprotu, ka esmu krietns iesācējs. Bet vai tas nozīmē, ka man nav ko teikt? Es domāju, ka nē. Tikai jāļauj vaļu izdomai. 

Viņš raksta tiešām labus rakstus, interesantus rakstus, man ļoti patīk. Padomu sadaļa ir ļoti vērtīga. Man kā jaunam gejam ir par ko aizdomāties un es, protams, tajā visā redzu arī sevi.